Light i hear you

Performancē, kas organiski un nepiespiesti pārveļas skatītājiem caur skaņām, dziedājumiem, vērojot kustības un telpu caur dažādām brillēm, gan arī bez tām, caur tekstu un arī tausti iejūtamies trīs aktrišu un citu mums neredzamo, bet tepat vien blakus dzīvojošo cilvēku pieredzēs un stāstos. Lieliski izveidota programma. Sirsnīgi iesaku!

Uz teātri eju vismaz reizi mēnesī, bet neatceros, kad kāda izrāde mani pēdējoreiz aizkustināja tik ļoti. Domāju, ka man vienai birst asaras, bet pamanīju, ka tās slauku ne tikai es. Tas nebija žēlums, ka trīs jaunas, skaistas sievietes ir vājredzīgas. Nē. Raudāju par to, cik cieņpilni viņas stāstīja savu stāstu, liekot skatītājiem apstāties, un aizmirst, ka aiz teātra ārdurvīm joņo laiks un dzīve. Es tiešām biju te un tagad. Jauno sieviešu stāsti - drosmīgi un, jāatzīst, klausītājiem pat brīžiem neērti, turklāt bez steigas, bez liekā un nesvarīgā. Aspazijas dzeja, neuzņemšana augstkolā, priekšlaikus dzimušās meitiņas šūpošanās, Dziesmusvētku gājiens – katrs stāsts ar savu pēcgaršu un pēcdomu, skatītāju iesaiste – ļoti gaumīga un neuzbāzīga. Neticētu, ka mani tik ļoti var aizkustināt pašas sajūtas, ar pirkstiem sekojot labirintiem, satiekot raupjo un maigo un... satiekot arī pašai savus pirkstus. Kad izrāde bija beigusies, cēlos un gāju meitenes apskaut – man gribējās pateikt, cik viņas ir foršas! Izgājusi no izrādes, nopirku biļetes vēlreiz. Meitenes, mēs atkal tiksimies!