About the performance
Dramatization: Janis Znotins
Premiere: 02.03.2023.
A play with no words!
Gramps and Gramma live on a farm, in a woodland house. One day Gramps brings home a retired skeleton. This skeleton has never belonged to a human. Instead it has served as a plastic model for teaching anatomy at school. Tired, tattered and retired it arrives in Gramp’s and Gramma’s house where they both have spent all their life. Here the Skeleton is named Juhan and begins to participate in Gramp’s and Gramma’s everyday activities, bringing joy, misunderstandings, a lot of warmth to it, and helping to sort out Gramp’s and Gramma’s relationship matters.
Creative team
- Director:
- Janis Znotins
- Stage artist:
- Pamela Butane
- Music:
- Janis Znotins
- Lighting artist:
- Arta Kronberga
- Translator:
- Maima Grinberga
Roles are played by
Photo gallery
View the galleryVideo
Izrādes "Skeleta Juhana gaitas" tīzeris
SKELETA JUHANA GAITAS - stāsta režisors Jānis Znotiņš un māksliniece Pamela Butāne
SKELETA JUHANA GAITAS - stāsta aktieri Rūta Dišlere un Anrijs Sirmais
Comments
Solvita Zute
Mani ļoti izrunāja izrāde un izvēlētie mākslinieciskie risinājumi - radoši un oriģināli. Manuprāt, ir labi izdevies radīt uztveramu un interesantu stāstu bērniem un dziļi aizkustinošu stāstu pieaugušajiem. Paldies!
Guna
Bērnam izrāde patika, bet bija nepatīkami pārsteigts, ka grāmatā bija citādāk. Viņam ļoti patika šī grāmata, lasīja vairākas reizes, bet izrādē laikam gaidīto nesagaidīja. Aktierspēle bija apbrīnojama! Un pieaugušajiem tiešām bija par ko aizdomāties. Bet - vai izrāde tiešām ir domāta 6gadīgiem bērniem?
Elizeja
Tas ir lielisks un, manuprāt, sarežģīts aktierdarbs, un tur ir daudz humora, bet vēl 3 dienas pēc izrādes es esmu apmulsusi par to, cik... melni. Bērniem (manam un citiem publikā) patika, bija smiekli un labas atsauksmes, bet priekš bērniem ir visa tā ampelēšanās ar skeletu, kas nemaz nav biedējošs. Toties cilvēku attiecības galīgi nav priekš bērniem. Ja sākumā liekas mīļi un ķircinoši, tad vēlāk kļūst arvien baisāk. Šī ir satriecoši laba izrāde, un man negribas radīt tai antireklāmu, bet vai tiešām tas ir stāsts publikai 6+? Tas pāris nav vienkārši veci, mīļi savādnieki ar padzisušām jūtām, tur ir ļoti cietsirdīga psiholoģiskā vardarbība (es nelietotu tik skaļus vārdus, ja ne tā aina ar zaļumu aprūpēšanu un salauzto zaru). Tā ir melna groteska. Asprātīga. Neparasta. Laba. Bet varbūt skaudrāka, nekā plānots. Tagad gribas izlasīt grāmatu un saprast, vai arī oriģināls ir tik tumšs. Izrādes apraksts drīzāk lika gaidīt kaut ko vieglāku, piemēram, kā P. Raudas "Princese Skella un Leta kungs" vai vismaz L. Berzinskas "Skelets skapī". Šis bija dīvaini. Vēlreiz uzsveru, ka ievelkoši, smieklīgi, pārdomāti. Bet varbūt vairāk vecākiem, ne bērniem.
Comment has been sent in!