Jaunumi

JĀNIS ŽĪGURS ir latviešu rakstnieks un tulkotājs, tulkojis no krievu, somu, visvairāk no igauņu valodas. Sarakstījis vairākas radiolugas un citus tekstus, lielākoties bērniem. Bet Latvijas Leļļu teātrim Jānis Žīgurs ir visa sākums, viņa biogrāfija ir cieši saistīta ar Latvijas leļļu teātra tapšanas vēsturi.

Tas sākās tā – Jānis Žīgurs strādāja Latvijas radio par diktoru un bērnu raidījumu galveno redaktoru, lai veidotu programmu, viņš aicināja pazīstamus rakstniekus rakstīt tekstus priekš bērnu auditorijas, kā arī rakstīja pats. Otrais pasaules karš piespieda Žīguru doties bēgļa gaitās un viņš, kopā ar abām jaunākajām māsām un rakstnieci Mirdzu Ķempi nonāca Krievijas pilsētā Ivanovā. Tur darbojās latviešu Mākslas ansamblis, kas sāka veidot leļļu izrādes un koncertprogrammas latviešiem, kuri kara laikā bija evakuējušies uz Krieviju un arī latviešu divīzijas karavīriem. Lai arī neviens no ansambļa iepriekš nebija saistīts ar leļļu teātri, visi iesaistījās ar lielu aizrautību. Žīgurs kļuva par trupas administratoru un organizētāju, Mirdza Ķempe rakstīja dažādus tekstus un dramatizējumus izrādēm un ar laiku kļuva par māksliniecisko vadītāju. Abi arī režisēja. Jāņa Žīgura pieredze radio tagad lieliski noderēja darbā ar aktieriem. Lai arī liela daļa no leļļu skečiem, izrādītēm un dziesmu spēlēm bija padomju propagandas caurstrāvota, mākslinieki atrada veidus, kā iestudēt arī latviešu klasiķu darbus (piemēram, Blaumaņa “Velniņus”). 1944. gadā leļļinieki jau bija atgriezušies no bēgļu gaitām un ar Mākslas lietu pārvaldes pavēli tika nodibināts Latvijas PSR valsts leļļu teātris. Līdz tādam teātrim, kādu to zinām tagad, vēl bija ilgs un tāls ceļš, telpu meklējumi, nosaukumu maiņas, neskaitāmi pārbaudījumi, kāpumi un kritumi – teātris ir attīstījies un pilnveidojies, iepazīstinot ar leļļu mākslu visu Latvijas sabiedrību jau vairāk nekā 80 gadus. Un par to mums jābūt pateicīgiem Latvijas leļļu teātra pirmajam direktoram, mūsu Jānim Žīguram.